tag:blogger.com,1999:blog-55420513878829025992024-03-18T16:51:25.045+02:00THE SECRET OF AWESOMENESSThis Is How I Do ItBlackbirdhttp://www.blogger.com/profile/17730675320907289513noreply@blogger.comBlogger10125tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-15141618174403329372013-10-08T00:19:00.004+03:002013-10-08T00:31:23.158+03:00Dzīvi sācis no jauna.Iet cilvēki dienās mēnešiem gados<br />
A ko es?! noskatos pa logu kā milzīgs tukšums..<br />
Pāriet sāpes, atmiņas saplēstos traukos,<br />
Bet es tik turpinu būt citu nolādētais klusums.<br />
Tiek saulauzti kauli, sirdis, dvēseles tajos,<br />
Ka manī pat neparādās niecīgākais rūgtums.<br />
Riet dzirksts, prieks aiz tumšiem mākoņiem vakaros.<br />
A man vienalga, es stāvu kā bezceļa visstraujākais līkums...<br />
Redzu - cilvēkiem vienalga, bet es te sviedros raujos,<br />
Cīnos, krītu, bet citiem tas kā pēdējais sīkums.<br />
Vārdiem, sāpēm vistripākajām es ļaujos,<br />
Skaudība aug, "draugi" zūd, tikai es te uz vietas palieku.<br />
Tāds nu es esmu, tāds piedzimis, teju pazudis.<br />
Viss nāks ar laiku, tik centies un esi kādam piepildījums!...Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-17641976549989508032012-01-14T14:14:00.000+02:002012-03-22T04:25:19.834+02:00Meitene no RīgasMēs esam kā divas paralēles,<br />
Kurām nav šķēršļu,<br />
Tikai mīlestība salda kā marmelādes,<br />
Gaidot vakaru krēslu.<br />
<br />
Lai iedegtos mūsu sirdīs<br />
Tā karstā, neaptveramā liesma.<br />
Tad dvēseles mums dzirkstīs,<br />
Citādi mana sirds būs kā uz karsta iesma.<br />
<br />
Manas jūtas bango ik sekundi,<br />
Ieraugot Tevi skatoties uz mani.<br />
Es vēlos nogaršot Tevi,<br />
Kas ir saldāka par karameli.<br />
<br />
Tavs smaids aizskāra manas dvēseles visdziļākās stīgas,<br />
Liekot ieraudzīt man Tevi no Rīgas.<br />
Tavs vārds ir kā sapnis pušu plēsts,<br />
Kā salds Tavs maigais skūpsts.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-12169857533236337722011-11-03T21:21:00.005+02:002011-11-03T21:21:53.359+02:00Mana krāsainā pasaule<br />
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: 'Times New Roman', serif; line-height: 115%;"><b><span class="Apple-style-span" style="color: #999999; font-size: x-small;">Domraksts skolā:</span></b></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;"><br /></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Krāsas. Tās ir daudz un dažādas. Katra diena ir kā jaunas
krāsas meklējums, katrs mirklis sniedzas pretī jaunam krāsas pilienam, lai tas
kļūtu interesants un īpašs, <span> </span>padarītu
dienu par savādāku piedzīvojumu dzīves mutuļojošajā straumē, sniegt iespējas
redzēt pasaules krāsas un noskārst dzīves burvīgo garšu.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Krāsas ir kā garastāvoklis. Ir brīži, kad pasmieties
vairs nespēj, ir brīži, kad nevēlies vairs neko citu kā tikai pazust tukšumā.
Ir saulainas dienas – spilgti dzeltenas kā pavasara pieneņu ziedu gaišums, ir
garlaicības pārpildītas dienas – drūmi pelēkas kā pelnu pārkaisīts ceļš, lai
gan optimists varētu teikt, ka pelēks ir balts ar samērā mazu spilgtumu, bet
tik pat labi es varētu pateikt, ka krāsas ir redzamās gaismas noteikta garuma
viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere..<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Agrāk cilvēki bija krāsaināki – tie atrada, kas viņiem
patīk, izjuta smeldzīgos dabas skatus dienas saullēktos un rietos – krēslās,
kur krāsu ir pāru pārēm nokaisītas ielejas, smalko saules staru apmirdzētas
koku galotnes, cilvēku pūļu pāršalktus pilsētas krustojumus, kas veido mums
jaunas dienas sākumu un saspringtas dienas beigas.<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Mūsdienās cilvēki paši kļūst par pelēko dzīvju
īpašniekiem, iegrimuši neizmērojamā rutīnā no darba un māju vienveidīgās
dzīves, mums vajag atrast ko jaunu un neaizmirstamu, kādu krāsu vizuļojošu
orkānu, kas izvēdinātu mūsu galvas un liegtu būt drūmiem kā depresijā uzvarētai
pelēkajai masai, kuru dienas ir tikai darbs un mājas, darbs un mājas. <o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Katra dzīvei vajadzētu pildīt visu varavīksnes krāsu
spektru, dienām esot gaišām, dažreiz arī ne tik gaišām, bet atrast jebkurā
dzīves mirklī ko vēlamu un jauku. Būt laimīgam par to, ka esi. Sajust
septiņpadsmit miljonu krāsu pilnību..<o:p></o:p></span></div>
<div class="MsoNormal" style="margin-bottom: .0001pt; margin-bottom: 0cm; text-indent: 1.0cm;">
<span lang="LV" style="font-family: "Times New Roman","serif"; font-size: 12.0pt; line-height: 115%; mso-ansi-language: LV;">Pat dzīves ciklu var sadalīt krāsu posmos. Kur bērnība ir
spilgtākajās krāsās, neredzot neko sliktāku kā brīnišķīgu, bezrūpīgu dzīvi,
iepazīstot pasauli. Pusaudžu gadi, kad sāc ieraudzīt arī pasaules tumšākās
puses. Briedums, kad centies harmonizēt visu apkārt notiekošo un vecumdienas,
kad mūžs ir aizritējis kā vakara miglā tīts noslēpums ar dziļām, prieka pilnām
atmiņām un dzīves rūgtumu. <o:p></o:p></span></div>Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-42382656091093331532011-09-17T16:16:00.000+03:002011-09-17T19:17:32.113+03:00Lakoniskais odiozsEsmu neziņā apmākts odiozs.<br />
Katrs mirklis man šķiet<br />
Kā pēdējā mohikāņa beigas,<br />
Sitoties pa dzīvi,<br />
Neatrodot eksistences maģiju.<br />
<br />
Dienu pēc dienas ceļoties,<br />
Pūlos atrast kādu nozīmīgu neparastumu,<br />
Lai atkal neiegrimtu bezgalīgā nostaļģijā.<br />
Meklēju pretstatu platoniskai mīlai -<br />
Dzīvi kā no zila gaisa.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-58699941804877937992011-09-10T16:07:00.002+03:002011-09-10T16:07:58.982+03:00Kad sapņi piepildāsRīts. Smalks vīns. Kā bangojošas jūras viļņi sirds sitas man galvā. Tas liek man aplūkot apkārtni. Paskatos pa labi, pa kreisi. Neredzu sev blakus nevienu dzīvu dvēseli. Sajūta kā mistērijā tīta migla. Neapjaušamais apjukums liek prātam censties atcerēties, kas ir noticis. Pēkšņi atmiņā iezibznī mazs domu grauds, sadzirdot no tuvējās vannasistabas ūdens plekšķēšanu. Es saraušos kājās un klusā solī dodos saprast apjukumu. Durvis ir puspavērtas. Lēnītēm verot tās vaļā, es nemanāmi ielūkojos, un tur ir Viņa, turpinot mazgājoties, neko nenojaušot par viesi.<br />
Viņa izskatījās tik burvīgi, redzot, kā tvaikojošās ūdens lāses atsitās pret brūngano ādu, kas man neļāva ne acis noraut no tās pārpilni bagātās pievilcības, un lika man iekārē apjukt vēl vairāk, raisot manī vētru no dusmām, jo neatceros neko no, iespējams, piepildītākā vakara mūžā.<br />
Viņa beidzot ieraudzīja mani, ka skatos uz viņu kā uz pasaules astoto brīnumu. Parādoties viņas sejā gaišajam smaidam, tas lika man vēderā sajust ko pavisam dīvainu. Izslēdzot ūdeni, tās karstās pilītes turpināja strāvaini slīdēt pa maigo ādu zemāk un zemāk. Tas lika iezibznīties mirdzumam man acīs, sniedzoties pēc viņas un piespiežot viņas ķermeni sev cieši, cieši klāt, sajūtot mitrumu, bet reizē arī siltumu starp mums.<br />
Paskatoties viņas acīs, kas atgādināja saulainas dienas dzidri zilo okeānu, lika man izkust turpat uz vietas no saviļņojuma un pārpilniem skudriņu skrējieniem pār kauliem. Tas lika man sajust dvēselē neaptveramu sajūtu, ko sauc par iemīlēšanos, kas iededza mūsu acīs cerību uz jaunu, piepildītu dzīvi pēc simtiem mēģinājumiem sākt to visu no jauna.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-87869178070254759652011-07-20T23:07:00.003+03:002011-07-20T23:08:57.412+03:00SapņiŠī dziesma ir<br />
Vārdi nepateiktie un<br />
Brīži neaptveramie.<br />
Katra niecīgā sekunde<br />
Liek domāt par Tevi,<br />
Mēģinot izprast sevi,<br />
Kā pazaudēju iespēju,<br />
Ko Tu man vienmēr devi.<br />
<br />
Katrs vēja glāsts<br />
Liek iegrimt melanholijā.<br />
Atceroties un ilgojoties,<br />
Mana sirds sadeg pelnos pelēkos.<br />
<br />
Es alkstu pēc Tevis,<br />
Mana mīla nepiepildāmā.<br />
Es sapņoju par Tevi,<br />
Manas salauztās sirds otra puse.<br />
Manas ilgas ir bezgalīgas pēc Tevis,<br />
Pēc Taviem sirdspukstiem.<br />
Tu, noslēpumainā,<br />
Neizdibināmā un neizprastā.Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-12424801883717898772011-05-15T13:58:00.000+03:002011-05-15T13:58:19.001+03:00Vajadzība pēc pārmaiņāmSmags rīts. Saules smeldzīgie stari liek man pazust sevī. Galva kļūst ar vien smagāka. Katrs nākamais solis liekas ar vien grūtāks kā kāpjot pa debesu kāpnēm augšā. Vējš, saules dedzīgajos staros, ir tik auksts un liek sacelties katrai spalviņai uz kailās ādas, raisot drebuļus un vajadzību pēc mājām istabas siltumā. Tur, kur nav ne vēja, ne grūtību šķērsot ielu, nav arī nevienas meitenes, kas atkal liktu iemīlēties to skaistajos smaidos, pavērstos pret mani, kārdinot mani jaunos piedzīvojumos, kas atkal beigtos ar smagām paģirām nākamo dienu rītos. Nav vairāk tas vajadzīgs man. Tikai jāgaida likteņa atrasta dāma, kas mani spētu uzrunāt un pievērstu mani dzīves skaistākajiem brīžiem un aizskartu man visdziļāko dvēseles stīgu, liekot man pazust mūsu sirdīs un mīlestības valgos.<br />
Tas ir tik grūti, apvienot visas dzīves izdzīvošanas vajadzības. Katru izpriecu, katru nepiepildītu jautrības stūrīti, katru karjeras izaugsmes pakāpienu.<br />
Tāpēc jābeidz šo simtiem sajukušo mirkļu izmantošana, lai piepildītu nepiepildāmo. Jāsāk strādāt pie savām stiprajām pusēm, lai spētu pēcāk izsisties nākotnē un tad jau kāpt pa karjeras kāpnēm, nevis paģiru nomocītiem soļiem, no kuriem nemaz nav skaistākas nākotnes un jeb kāda neaptveroša piepildījuma...Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-6201990412965665662011-02-25T14:55:00.000+02:002011-09-17T17:33:48.992+03:00Labais un ļaunais manā izpratnēNesensenos laikos dzīvoja brīnišķīga meitene, kas bija katra zēna sapnis. Viņai bija burvīgi, blondi mati, kas liegani plīvoja smeldzīgajā vējā. Tie smaržoja pēc kalnu brīnišķīgo ēdelveisu ziedlapiņām tā, ka apreibināja katru rutīnā iegrimušo garāmgājēju. Katrs viņas skatiens lika izkust tiem, un dienu viņiem padarīja kā ekstāzi paradīzes eiforijā.<br />
Viņa to apzinājās un izmantoja, lai sagrautu katra, uzmanības izrādītāja - zēna dzīvi, pametot tos un koķetējot ar citiem. Viņa centās pie katras izdevības saņemt savos "mīlestības" valgos katru, kurš viņai likās pievilcīgs, bet tomēr ar vāju raksturu, lai izpostītu viņu ar tā jau mazo pašpārliecību un drosmi.<br />
Kādu dienu viņa satika Kādu, kuru viņa iemīlēja no pirmā acu skatiena. Viņa nespēja pretoties viņa valdzinājumam un apburošajiem komplimentiem, kas iededza viņas sirdī katru sasalušo svecīti un sirds siltumā pamodināja katru aizmigušo taurentiņu, kas lika viņai iemīlēties līdz sirds dziļumiem, aizmirstot par pagātnes nedarbiem un negāciskajām izvirtībām.<br />
Vēlāk Kāds arī saprata, ka viņam nešķiet viņa nemaz tik skaisti gracioza un pievilcīga arī iekšienē, jo viņa jau bija kļuvusi sekla un nicinoša pret katru Kāda draugu.<br />
Tāpēc viņu Kāds arī pameta un salauza viņas dvēseli, sadrupinot katru viņas dvēseles stikliņu. Viņa to neizturēja un sabruka savā smagajā liktenī.<br />
"Dots devējam atdodas..."Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-19578680991847689952011-02-22T11:56:00.003+02:002011-02-22T17:12:09.725+02:00Rīts...Šodien pamodos no burvīgajiem saules stariem sniegā, kas atstarojās manā logā kā pēdējā cerība uz dzīvību. Tie lika man pasmaidīt un atvērt acis kā mazam bērnam, kas tikai to vien gaida kā izdarīt jaunus nedarbus un iegūt pavisam neaizmirstamus piedzīvojumus. Paskatoties istabā, ieraudzīju, ka saulesstars sniedz man roku uz tēju, kuras garaiņi tik liegi virzijās augšup, uz gaismu, pazūdot siltajā istabas gaisā, liekot man atcerēties par stindzinošo aukstumu, kas mani sagaidīja ārā. Tēja bija kā eņģelis manam kaklam, izārstējot to no visciešākajiem klepus apskāvieniem.<br />
Esmu izdzēris to burvīgi smeldzīgo tējas ekstraktu, kas lika pamosties katrai mana ķermeņa šūniņai un sasildīja mani no papēžiem līdz matu tālākajiem galiņiem. Tā lika man just jaunu enerģiju, lai papildinātu savu dienu ar jauniem, interesantiem un neaizmirstamiem piedzīvojumiem, izbaudot katru minūti kā pēdējo savā dzīvē.<br />
Tas man lika pārdomāt šīs dienas darbības, liekot man saprast, ka nedrīkst nosēdēt, aizmirstot par ikdienas darbiem, mājasdarbiem, bet vajag ieraudzīt to gaišāko, tos pildot. <br />
Vēlāk noteikti vajadzētu iziet, izrauties no dzīves, un izbaudīt stindzinošo laiku ārā, kas liek aizmirst par visu ikdienas rutīnu. Izbaudīt tā sniega brīnišķību, to, ka viņš ir tikai vienreiz gadā. <br />
Vēl tagad atceros bērnību, kā ar draugiem un brāļiem skraidījām un pikojāmies ar sniegu, kas lika izbaudīt katru bērnības sekundi, lika izbaudīt to laiku, jo nebija ne skolas, ne kā, par ko būtu jāuztraucās. Mēs skraidījām pa āru pat zemākajos grādos, kad gaiss bija pats aukstākais.. Pikojoties, mēs varējām izjust sniega pikas smeldzi mūsu rokās, pēc tam tai izsmērējoties sejā :D, izjust tā katras sniegpārslas dažādību, un sajust kā katra izkūst un, nu jau, lāsēm sasilstot, izkūst uz maigās ādas, kas jau bija iekarsusi aktīvajā darbībā, meklējot piedzīvojumus un rast jaunu prieku katrā darbībā..<br />
Tas arī būtu viss, ko esmu piedzīvojis par šīm divdesmit minūtēm, kamēr esmu pamodies.<br />
Sveicinu Jūs un ceru, ka meklēsiet jaunus mērķus, neapstājoties pie sasniegtā! ;)<br />
Pats es tagad izvēdināšu galvu aukstajā gaisā, kur, katra vēja uzpūstā vēsma, palīdzēs izgaršot kafijas karsto un piesātināto garšu, jaucot tās ar ļauno cigarešu burvību, kas liek katram mēģināt tās aizliegt tikai tāpēc, ka tās ir tik ekstravagantas, un piešķir katram mūsu dzelvīgajam rītam kaut mazu graciziotāti, radot enerģiju pirmajiem rīta darbiem. !!Unknownnoreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-5542051387882902599.post-23069366361718476072011-02-21T23:28:00.002+02:002011-09-17T17:34:18.026+03:00Tu..Tu esi tik dikti burvīga,<br />
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Ka, veroties Tevī,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Manas acis kļūst mitras.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Es iemīlos Tavās acīs, </span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Kas izskatās dzidras kā okeāns,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Kurš stiprajā vējā saviļņo mani.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Es nespēju Tev nesmaidīt,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Kad skaties uz mani,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Jo tavs smaids ir tik skaists,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Ka liek man notirpt no galvas līdz kājām.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Tas ir kā pēdējā cerība uz saulainu dienu,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Tas vienmēr mani iepriecina </span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Un liek manai sirdij sarauties mežonīgos sirdspukstos.</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Ja tu saprastu kā mana sirds pukstētu,</span></div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Ja tu tikai noskūpstītu mani,</span></div>
<div class="MsoNormal">
Es pazustu baltā mīlestības mākonī </div>
<div class="MsoNormal">
<span lang="EN-GB">Un vienmēr Tevi kvēli mīlētu!</span></div>
Unknownnoreply@blogger.com0