Esmu neziņā apmākts odiozs.
Katrs mirklis man šķiet
Kā pēdējā mohikāņa beigas,
Sitoties pa dzīvi,
Neatrodot eksistences maģiju.
Dienu pēc dienas ceļoties,
Pūlos atrast kādu nozīmīgu neparastumu,
Lai atkal neiegrimtu bezgalīgā nostaļģijā.
Meklēju pretstatu platoniskai mīlai -
Dzīvi kā no zila gaisa.
0 komentārs(i):
Ierakstīt komentāru