Ka, veroties Tevī,
Manas acis kļūst mitras.
Es iemīlos Tavās acīs,
Kas izskatās dzidras kā okeāns,
Kurš stiprajā vējā saviļņo mani.
Es nespēju Tev nesmaidīt,
Kad skaties uz mani,
Jo tavs smaids ir tik skaists,
Ka liek man notirpt no galvas līdz kājām.
Tas ir kā pēdējā cerība uz saulainu dienu,
Tas vienmēr mani iepriecina
Un liek manai sirdij sarauties mežonīgos sirdspukstos.
Ja tu saprastu kā mana sirds pukstētu,
Ja tu tikai noskūpstītu mani,
Es pazustu baltā mīlestības mākonī
Un vienmēr Tevi kvēli mīlētu!
0 komentārs(i):
Ierakstīt komentāru